Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa” pašnovērtējuma ziņojums
Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde
“Pasaciņa”
pašnovērtējuma ziņojums
Liepāja, 2024.gada 1.oktobris
Vadītāja Ginta Latiša
- Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
1.1. Izglītojamo skaits un mācību gadā īstenotās izglītības programmas
Izglītības programmas nosaukums |
Izglītības programmas kods |
Īstenošanas vietas adrese (ja atšķiras no juridiskās adreses) |
Izglītojamo skaits, uzsākot mācību gadu |
Izglītojamo skaits, noslēdzot mācību gadu |
|
Pirmsskolas izglītības programma |
01011111 |
|
208 |
204 |
1.2. Izglītības iestādes iegūtā informācija par izglītojamo iemesliem izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai izglītības programmā (2-3 secinājumi par izglītojamiem, kuri uzsākuši vai pārtraukuši mācības izglītības iestādē):
1.2.1. dzīvesvietas maiņa – četri bērni
1.2.2. vēlme mainīt izglītības iestādi – trīs bērni uz PII “Liedags”; viens bērns uz PII “Kriksītis”; divi uz citu PII
1.2.3. atskaitīti par NAV
1.3. Pedagogu ilgstošās vakances un atbalsta personāla nodrošinājums
NPK |
Informācija |
Skaits, darba likme |
Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.) |
Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) mācību gadā |
0 |
|
|
Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls, noslēdzot mācību gadu |
3 |
2 logopēdi (katram 1 likme) Medmāsa (1 likme) Pedagoga palīgs (0,827) |
- Izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi un prioritātes
2.1. Izglītības iestādes misija – Strādājot komandā, psiholoģiski, intelektuāli, fiziski un sociāli sagatavot bērnus dzīvei un pamatizglītības apguvei.
2.2. Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo – zinātkārs, drošs, patriotisks, sportam un veselīgam dzīvesveidam draudzīgs bērns, ar vēlmi mācīties darot.
2.3. Izglītības iestādes vērtības – sadarbība, patriotisms, veselīgs dzīvesveids, atbildība, cieņa.
2.4. Izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķis: Izglītības iestāde nodrošina kvalitatīvu mācību procesu iekļaujošā vidē ikvienam izglītojamam, respektējot dažādību.
NPK |
Kvalitatīvais / kvantitatīvais indikators |
Noteiktais rādītājs / komentāri pēc nepieciešamības |
1. |
Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā |
87,32% izglītojamiem - virs vidējiem statistiskiem sasniegumiem; 12,68% izglītojamiem – zem vidējiem statistiskiem sasniegumiem. Iemesls – veselības problēmas, rets apmeklējums, latviešu valoda nav dzimtā valoda, logopēdiska rakstura problēmas.
Valodas mācību joma: P – 15%; A – 50%; T – 32%; S – 3% Dabaszinātņu mācību joma: P – 8%; A – 70%; T – 22%; S – 0% Matemātikas mācību joma: P – 9%; A – 62%; T – 25%; S – 4% |
2. |
Darbs ar talantīgajiem izglītojamiem un izglītojamo sasniegumi. |
Mūzikas skolotāja Zoja Darģe trīs izglītojamos sagatavoja mazo vokālistu konkursam “Liepājas Cālis 2024”. Mūsu izglītojamā Eva Vītola - Vītoliņa ieguva galveno titulu – “Cālis 2024”. |
3. |
Darbs ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešams atbalsts |
Četri izglītojamiem tika piesaistīta iestādes atbalsta komanda, izstrādāts individuāls mācību plāns, koriģēts dienas režīms, gatavoti atbalsta materiāli, kā arī dalība “STOP 4-7” programmā, kurā piedalījās arī mūsu četri pedagogi. |
4. |
Izglītojamo sagatavotības līmenis pamatizglītības uzsākšanai |
No 6-7gadīgo izglītojamo grupām no 38 izglītojamiem pamatizglītību uzsāks 37.
Sasniegumu līmeņu apraksts: Tekstpratība: P – 16%; A – 19%; T – 65%; Rēķinpratība: P – 48%; A – 38%; T – 16%; Pašvadības prasmes: P – 40%; A – 52%; T – 8%; Organizatoriskās prasmes: P – 30%; A – 57%; T – 13%; Emociju pārvaldība: P – 22%; A – 62%; T – 16%; Impulsu kontrole: P – 22%; A – 62%; T – 16%
|
2.4. Iepriekšējā mācību gada darba prioritātes un sasniegtie rezultāti
Prioritāte |
Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi |
Norāde par uzdevumu izpildi (Sasniegts/daļēji sasniegts/ Nav sasniegts) un komentārs |
Nr. 1 Lasītprasmes un tekstpratības veicināšana, mācību procesā izmantojot izziņas tematus, kas veicina izpratni par Latvijas vērtībām – vēsturi, ģeogrāfiju, tradīcijām |
a) Visas 12 grupas izveidoja vārdnīcas par Latvijas vērtībām; b) 71% jeb 17 pedagogi vadīja atklātās nodarbības; c) Tika uzlabotas valodu mācību zonas un piedāvāti materiāli, kas veicina lasītprasmi un tekstpratību; d) Pedagoga palīga intensīvs darbs ar bijušo mazākumtautību grupu izglītojamiem. |
a) Sasniegts – ikdienas darbs pierāda, ka izglītojamiem visa mācību gada laikā nepazuda interese par izveidotajām vārdnīcām un tās regulāri tika papildinātas ar jauniem vārdiem; b) Daļēji sasniegts – 29% jeb septiņu pedagogu arbība netika vērota pilnu dienas rotaļdarbības laiku (darba nespēja, administrācijas noslogotība u.c. iemesli); c) Sasniegts – visās 12 grupās tika uzlabotas valodu mācību zonas, piemēram burtu mēnesī visas grupas veidoja plakātus, kas īpaši izraisīja izglītojamo interesi; d) Daļēji sasniegts – Pedagoga palīgiem nepieciešama pieredzes apmaiņa ar citu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu palīgiem, lai pilnveidotu rotaļnodarbību organizēšanu |
Nr.2 Digitālo prasmju apguve un jēgpilna tehnoloģiju lietošana mācību procesā |
a) 6-7 gadīgo grupas vienu reizi mēnesī apmeklēja ZIIC organizētās nodarbības; b) 100% pedagogi prezentēja labās prakses piemēru kā izmantot kādu no iestādē pieejamajām digitālajām ierīcēm; |
a) Sasniegts
b) Daļēji sasniegts – praksē novērtos, ka ne visi pedagogi izmanto iespēju strādāt ar iestādē pieejamām digitālajām ierīcēm |
Nr.3 Jēgpilna vispārējo fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida izpratnes veidošana |
a) 100 % pedagogi piedāvājuši izglītojamajiem aktivitātes, kas veicina izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
b) 50 % grupu pedagogi sadarbojušies ar vienāda vecuma posma grupām, lai kopīgi organizētu veselīga dzīvesveida veicinošas aktivitātes |
a) Sasniegts – visa mācību gada garumā izglītojamiem organizēti pasākumi, kas veicina izpratni par veselīgu dzīvesveidu – tālāki pārgājieni, ekskursijas, gatavoti veselīgi ēdieni un dzērieni, izglītojošs pasākums par mutes dobuma veselību, izglītojamo dalība Latvijas tautas sporta asociācijas organizētajā pasākumā “Krāj jūdzes”, iepazīšanās ar jauniem sporta veidiem – tenisu, volejbolu, basketbolu, futbolu, hokeju, florbolu, slēpošanu un džiu džitsu, kā arī vecāku iesaiste sportiska veida pasākumos, piemēram tenisa dienā 2023.gada 21.septembrī. b) Daļēji sasniegts – tikai 50% grupu pedagogi organizējuši kopīgas veselīga dzīvesveida veicinošas aktivitātes. Nepieciešamas individuālas konsultācijas pedagogiem par sadarbības prasmju pilnveidošanu. |
|
|
|
2.6.Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2024./2025. mācību gadā (kvalitatīvi un kvantitatīvi)
Prioritāte |
Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi |
Nr.1 Izglītības iestāde sekmīgi īsteno pāreju uz vienotas skolas pieeju, ievērojot bērna individuālās vajadzības un akcentējot iekļaujošo izglītību |
a) kvalitatīvi 1) sniegt metodisko atbalstu darbiniekiem par tēmu “Iekļaujošā izglītība” 2) zveidot infografiku: “Jēgpilna rotaļnodarbība” pārejai uz Vienotu skolu 3) sekmīgi īstenot pāreju uz Vienotas skolas pieeju, par pamatu izvirzot moto: “KATRS BĒRNS IR VĒRTĪBA” 4) izglītojamie no ģimenēm, kurām latviešu valoda nav dzimtā valoda, regulāri apmeklē pedagoga palīga nodarbības, akcentējot mēneša tēmas sasniedzamo rezultātu. 5) izveidot iestādes atbalsta komandas darbības reglamentu. |
b) kvantitatīvi 1) visas 12 grupas veido uzskates materiālu (sociālais stāsts, video rullītis vai jebkurš cits uzskates materiāls), kurā atspoguļojas izpratne par iekļaujošo izglītību. 2) 12 grupu pedagogi vada atklāto rotaļnodarbību “KATRS BĒRNS IR VĒRTĪBA”, akcentējot mēneša tēmas sasniedzamo rezultātu. 3) anketēt iestādes 30 pedagogus un 12 pedagogu palīgus, kā arī vismaz 50% izglītojamo vecākus par iekļaujošās izglītības tēmu. |
|
Nr.2 Vienotas izpratnes veidošana par veselīgu dzīvesveidu visām mērķgrupām |
a) kvalitatīvi
|
b) kvantitatīvi
|
3.Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem mācību gadā
Nav īstenotu projektu
4. Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi
4.1. ZIIC – Zinātnes un izglītības inovāciju centrs;
4.2. Liepājas Futbola sporta skola. Iespēja izglītojamajiem piedalīties futbola nodarbībās profesionāla trenera vadībā.
4.3. Rīgas Stradiņa Universitāte Liepājas filiāle
5.Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana
5.1. Veicināt izglītojamo izpratni par ģimeni kā īpašu vērtību;
5.2. Veicināt izglītojamo izpratni par Latvijas valsti un latviešu valodu ka īpašu vērtību;
5.3. Veicināt kā izglītojamo tā arī pedagogu izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
5.4. Veicināt pedagogu izpratni par iekļaujošo izglītību un stiprināt iestādes moto: “KATRS BĒRNS IR VĒRTĪBA”
5.2. 2-3 teikumi par galvenajiem secinājumiem pēc mācību gada izvērtēšanas.
5.2.1. Vecāku regulāra iesaistīšanās iestādes un grupu ietvaros organizētajos pasākumos;
5.2.2. Visiem pedagogiem ir normatīvajos aktos noteiktā nepieciešamā izglītība un profesionālā pilnveide;
5.2.3. Pēc pedagogu rotaļnodarbību vērošanas secināts, ka pedagogi pielieto zināšanas, kuras iegūtas apmeklējot profesionālās pilnveides kursus;
5.2.4. Secināts, ka pedagoga palīga loma ir būtiska valodas apguvei bērniem no krievvalodīgām ģimenēm;
5.2.5. Secināts, ka iestādes bērniem pakāpeniski veidojas priekšstats par sporta un veselīga dzīvesveida nepieciešamību viņu nākotnē
6. Citi sasniegumi
6.1. Latvijas mēroga sasniegums mūsu izglītojamajai Elīnai Mišeņinai, kura ieguvusi Latvijas Tenisa Savienības prezidenta un pasaulē populārā tenisista Ernesta Gulbja stipendiju tenisa talanta attīstīšanai;
6.2. Iegūts Liepājas galvenā “Cāļa 2024” tituls mūsu izglītojamajai Evai Vītolai – Vītoliņai;
6.3. Iepazīta Liepājas sporta infrastruktūra – Tenisa halle, Hokeja halle, Futbola halle, Daugavas zāle, Vieglatlētikas manēža, Daugavas stadions
6.2. Izglītības iestādes galvenie secinājumi par izglītojamo sniegumu ikdienas mācībās.
6.2.1. Iestādes pedagogi, organizējot rotaļnodarbības, izmanto bērniem piemērotus sasniedzamos rezultātus;
6.2.2. Izvērtējot mācību gada beigās izglītojamo sniegumu, secināts, ka 12,68% izglītojamie sākuši apgūt programmā paredzēto;
6.2.3. 87,32% izglītojamo sniegums ir virs vidējā statistiskā rādījuma.
7.Kritēriju izvērtējums
Kritērijs “Mācīšana un mācīšanās” (izvērtē pēc katra mācību gada)
Izglītības iestādes vadības mērķi un/vai sasniedzamie rezultāti mācību nodarbību vērošaņā 2023./2024.māc.g.
Mērķis: Sniegt atbalstu ikviena izglītojama izaugsmei, integrējot mācību procesā digitālo rīku izmantošanu un nostiprināt veselīga dzīvesveida pamatprincipus.
Izglītības iestādes iegūtie dati un informācija no nodarbību vērošanas.
2023./2024. mācību gada laikā ir vērotas 71% jeb 17 pedagogu atklātās rotaļnodarbības, pēc kurām pedagogiem nodrošināta atgriezeniskā saite. Atklāto rotaļnodarbību vadīšana atklāj pedagogu stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus. 100% pedagogu sniedz atgriezenisko saiti izglītojamiem un izsaka atzinību, uzslavas un, pēc nepieciešamības – pamudinājumus. Visās 12 grupās tika uzlabotas valodu mācību zonas un, pēc nepieciešamības, pedagoga palīgs rotaļnodarbību laikā vai individuāli sniedza atbalstu tiem bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu.
100% jeb 24 grupu pedagogi prezentēja labās prakses piemēru kā izmantot kādu no iestādēm pieejamām digitālajam ierīcēm, taču ikdienas darbs liecina, ka ne visi pedagogi izmanto iespēju savās rotaļnodarbībās strādāt ar iestādē pieejamām digitālajām ierīcēm.
100% pedagogu savās rotaļnodarbībās iekļāvuši veselīga dzīvesveida pamatprincipus visa mācību gada laikā.
2-3 galvenie secinājumi par nodarbību vērošanā iegūtajiem datiem un informāciju:
- Iestādes pedagogi mācību procesā integrē veselīga dzīvesveida pamatprincipus;
- 18% jeb 5 iestādes pedagogi ne vienmēr izmanto iespēju rotaļnodarbībās strādāt ar iestādē pieejamām digitālajām ierīcēm;
- Pēc skolotāju novērojumiem un pēc izglītojamo vecāku atsauksmēm visa mācību gada laikā izglītojamiem bija interese par sportu un veselīgu dzīvesveidu;
- 5-6 un 6-7 gadīgiem izglītojamiem ir interese un sākotnējās iemaņas darbā ar IT.
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un tās pilnveidei |
Izglītības iestādē ir izveidota sistēma mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes izvērtēšanai. |
Nepieciešams izstrādāt sistēmu, lai pedagogiem tiktu nodrošināta AS pēc savstarpējas rotaļnodarbību vērošanas. |
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība |
a) 71% pedagogu vērotas mācību rotaļnodarbības un iegūta informācija par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti. Nodarbības vēro iestādes vadība, arī LIP speciālisti. b) 100 % pedagogu lieto Eliis sitēmu mācību darba plānošanā, izglītojamo vērtēšanā un saziņā ar vecākiem. |
Nepieciešams pārskatīt rotaļnodarbībās izmantotos palīgmateriālus un izanalizēt, vai tie ir jēgpilni mācību materiāli. |
Izglītības iestādes darbība, nodrošinot izglītības ieguvi ģimenē |
Logopēda rekomendācijas vecākiem; individuālās sarunas vecākiem ar iestādes vadību par izglītojamo sasniegumiem; regulāra pedagogu un vecāku sadarbība par izglītojamo sasniegumu atspoguļošanu. |
|
Izglītības procesa īstenošana pirmsskolas izglītības iestādē |
a) No novērotajām rotaļnodarbībām 90% pedagogu savās rotaļnodarbībās ievieš izglītības iestādē noteiktās prioritātes b) Pedagogu, izglītojamo, vecāku, iestādes vadības un iestādes atbalsta komandas regulāra sadarbība kopīgu mērķu un izglītības iestādes vīzijas sasniegšanai. |
Nodrošināt pieeju izglītības iestādes nolikumam iestādes mājaslapā |
Kritērijs “Administratīvā efektivitāte” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas darba plānošanas sistēma un efektivitāte; |
a) Reizi mēnesī tiek rīkotas pedagoģiskās sapulces, kurās skolotāji atspoguļo mēneša tēmas un iestādes vadība izvērtē, vai skolotājs rotaļnodarbībās ieviesis iestādē noteiktās prioritātes; Sapulces noslēgumā tiek pārrunātas jaunā mēneša tēmas, plānotas rotaļnodarbības. b) Reizi divās nedēļās tiek organizētas sadarbību sapulces, kurās piedalās skolotāji un iestādes vadība, lai pārrunātu aktuālo un sniegtu nepieciešamo atbalstu. c) Divas reizes mācību gada laikā notiek administratīvās sapulces, kur tiek izvērtēts ikdienas darbs, apspriestas turpmākās vajadzības, risināti problēmjautājumi. d) Pēc nepieciešamības tiek sasaukta atbalsta komanda, lai risinātu tā brīža problēmjautājumu. e) Divas reizes mācību gadā tiek organizēta iestādes padomes sēde, kurā aktualizēti un atspoguļoti svarīgākie jautājumu – iestādes galvenās prioritātes un citi aktuālie jautājumi, kā arī uzklausīti priekšlikumi izglītības iestādes attīstībai. |
a) Izveidot pedagogu sadarbības grupas, kurās reizi mēnesī pedagogi tiekas, lai savstarpēji sadarbotos un analizētu izglītojamo progresu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
b) Sistemātiski veikt darbinieku labsajūtas izpēti.
c) Pilnveidot jauno pedagogu sadarbības prasmes, piesaistot skolotāju mentoru.
d) Iestādē nepieciešama jauna amata vienība – sociālais pedagogs. |
Izglītības iestādes vadītāja, izglītības iestādes darba, izglītības programmas īstenošanas pašvērtēšanas kvalitāte un efektivitāte |
a) 2023./2024. mācību gada laikā iestādes vadītāja piedalījusies profesionālās pilnveides kursos “Vadība un komunikācija”; b) Mācību gadu sākot (27.09.2023.) un mācību gadu noslēdzot (22.05.2024.) iestādes vadītāja vadījusi pedagoģiskās padomes sēdes. Sākoties jaunajam mācību gadam izvirzītas mācību prioritātes, ar tām iepazīstinot iestādes pedagogus. Mācību gadam noslēdzoties, veikts izvērtējums un ar to iepazīstināti iestādes pedagogi. c) Mācību gada laikā notikušas individuālas sarunas ar vecākiem par izglītojamā sasniegumiem, pēc nepieciešamības sniegtas rekomendācijas un ieteikumi izglītojamo sociālo prasmju, pašapkalpošanās prasmju un mācību jomu, attīstības kopumā uzlabošanai; d) Visiem iestādes darbiniekiem ir vienota pieeja izglītības programmas īstenošanā. e) Izglītības iestādes vadība un darbinieki rūpējas un regulāri aktualizē iestādes profilu – “Sportam un veselīgam dzīvesveidam draudzīga pirmsskolas izglītības iestāde”, izglītojamiem piedāvājot sportiska un veselīga rakstura pasākumus visa mācību gada garumā. Akcentējot iestādes profile, izvirzīta arī viena no mācību prioritātēm – “Jēgpilna vispārējo fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida izpratnes veidošana”. f) Iestādes pedagogi regulāri piedalījušies profesionālās pilnveides kursos visa mācību gada garumā. g) VIIS sistēmā publiskots iestādes nolikums, kā arī publiskota informācija par izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu; h) Iestādes mājaslapā ievietots pašnovērtējuma ziņojums, iestādes nolikums, mācību gada plāns |
a) Papildināt savas zināšanas, piedaloties profesionālās pilnveides kursos sekojošās jomās: bērnu tiesību aizsardzība; rīkojumu, nolikumu, kārtību un citu darba organizācijas dokumentu pareiza sastādīšana, to likumība un lietderība; izglītības iestādes vadītāja tiesības un pienākumi iestādes vadības nodrošināšanā; iekļaujošā izglītība Latvijas izglītības sistēmā.
b) Turpināt sadarboties ar citu Liepājas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājām.
c) Mācību gada noslēgumā izvērtēt izglītības satura apguves kvalitāti un ieviest korekcijas/izmaiņas ikdienas mācību sniegumā pēc nepieciešamības. |
Personāla pārvaldības efektivitāte |
a) Iestādes vadītājs deleģē pienākumus vadības komandai un visām mērķgrupām; b) Iestādes personāla maiņa notiek tikai objektīvu iemeslu dēļ; c) Iestādes darbiniekiem ir vienota izpratne par iestādes vērtībām un mērķiem |
|
Izglītības iestādes vadības komandas darba efektivitāte un sasaiste ar izglītības attīstības un/vai nozares politikas mērķiem |
Vadības komandas darbs nodrošina iestādes pārvaldību un iestādes mērķi ir sasaistīti ar pilsētā un valstī noteiktām pamatnostādnēm |
|
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas un izpratne par finanšu un resursu efektīvu pārvaldību |
Iestādē ir izveidota efektīva finanšu un materiālo resursu pārvaldība, kuru nodrošina iestādes administrācija |
|
Kritērijs “Vadības profesionālā darbība” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas, izpratne par izglītības iestādes darbības tiesiskumu, prasme izstrādāt un atjaunot tiesību aktus |
Iestādes vadītājai ir zināšanas par iestādes darbības efektīvu pārraudzīšanu un ir izpratne par vadītāja atbildību.
|
Pilnveidot iestādes iekšējos normatīvos aktus, pēc vajadzības papildināt vai labot iekšējās kārtības noteikumus, iestādes ētikas kodeksu, darba kārtības noteikumus u.c.; |
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas par līderības stratēģijām un taktikām, prasme pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību |
Iestādes vadītāja lēmuma pieņemšanā ir demokrātiska, ņemot vērā iestādes darbinieku vai izglītojamo vēlmes un vajadzības;
|
Nepieciešama profesionālā pilnveide, apmeklējot kursus un seminārus par līderības stratēģijām un to izmantošanu savā profesionālajā darbībā. |
Izglītības iestādes vadītāja komunikācija |
Komunikācijā iestādes vadītājs ir pozitīvs un taisnīgs, izrādot cieņu pret ikvienu iestādes darbinieku.
|
Efektīvi īstenot komunikāciju ar iestādes darbiniekiem un izglītojamo vecākiem. |
Izglītības iestādes vadītāja kompetence sniegt un saņemt atgriezenisko saiti, veidojot mācīšanās organizācijā kultūru izglītības iestādē |
Iestādes vadītājai ir izpratne par atgriezeniskās saites sniegšanu mācīšanās organizācijā. |
Padziļināt izpratni par personalizētu atgriezeniskās saites sniegšanu krīzes jautājumos vai problēmsituāciju risināšanā. |
Izglītības iestādes vadītāja ētiskums |
Iestādes vadītāja darbība ir ētiska un to raksturo iestādē izvirzītās vērtības - sadarbība, patriotisms, veselīgs dzīvesveids, atbildība, cieņa |
|
Izglītības iestādes vadītāja izpratne par izglītības attīstības, tostarp izglītības kvalitātes, un/vai nozares politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem |
|
|
Kritērijs “Atbalsts un sadarbība” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību |
Visa mācību gada garumā bijusi produktīva sadarbība ar Liepājas Izglītības pārvaldi, saņemts nepieciešamais atbalsts, notikusi regulāra informācijas apmaiņa, nepieciešamības gadījumā saņemtas konsultācijas par specifiskiem jautājumiem. Tāpat notikusi sadarbība ar Bāriņtiesu un Sociālo dienestu. |
|
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar vietējo kopienu un/vai nozares organizācijām |
Iestādes vadītājs sadarbojas ar nozaru organizācijām un sadarbībā iesaista iestādes darbiniekus, izglītojamos un izglītojamo vecākus. Visa mācību gada garumā gan iestādes darbinieki, gan izglītojamie un izglītojamo vecāki apmeklējuši Liepājas skolas, sporta skolas, arī Zinātnes un izglītības inovāciju centru, dabas māju. |
Pilnveidot sadarbību un veidot saikni ar Liepājas vispārizglītojošām skolām un sporta skolām. |
Izglītības iestādes vadītāja rīcība, veidojot izziņas un inovāciju organizācijas kultūru izglītības iestādē |
|
|
Izglītības iestādes vadītāja rīcība savstarpējās pieredzes apmaiņai un komanddarbam izglītības iestādē |
a) Iestādes vadītāja regulāri sadarbojas ar citām Liepājas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājām, lai sekmīgi īstenotu izglītības programmu. b) Savstarpējās pieredzes apmaiņai vadītājs sadarbojas ar iestādes darbiniekiem un nodrošina uzkrāto zināšanu un mācīšanās apmaiņu |
Izveidot sistēmu pedagoģiskā personāla sadarbībai un savstarpējai rotaļnodarbību vērošanai un analizēšanai.
|
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītojamo vecākiem |
Iestādes vadītāja regulāri uzklausa un ņem vērā izglītojamo vecāku viedokli, pēc nepieciešamības piesaistījusi iestādes atbalsta komandu un/vai speciālistus no Liepājas Izglītības pārvaldes. |
Organizēt izglītojoša rakstura pasākumus izglītojamo vecākiem par audzināšanas jautājumiem, iekļaujošo izglītību un izpratni par Vienotas skolas pieeju. |
Izglītības iestādes vadītāja rīcība, nodrošinot izglītības iestādes padomes/konventa un izglītojamo pārstāvības institūcijas darbību |
Iestādes vadītāja organizēja un vadīja iestādes padomes sapulci (2023.gada 10. oktobris), lai iepazīstinātu ar iestādes galvenajiem un aktuālajiem jautājumiem |
|
Kritērijs “Pedagogu profesionālā kapacitāte” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. |
a) Visiem pedagogiem ir normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija.
b) VIIS sistēmā savlaicīgi ievietota informācija par iestādes pedagogiem. |
Veicināt pedagogu profesionālo pilnveidi, regulāri pedagogus informējot par piedāvātajām iespējām. |
Pedagogiem nepieciešamās profesionālās kompetences pilnveides atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām |
|
25% pedagogu jāapmeklē profesionālās pilnveides kursi |
Izglītības iestādes īstenotās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides efektivitāte |
Iestādes pedagogi regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus un mēneša sapulcēs dalās ar kursos pieredzēto. |
Papildu līdzekļi iestādes gada budžetā, izglītības jomas specialistu piesaistei |
Pedagogu noslodze un profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē |
Regulāri notiek pedagogu profesionālās darbības vērojumi mācību audzināšanas laikā grupās, pārraudzīts mācību audzināšanas plānošanas process (mēneša un nedēļu plāni, dienas apraksti ELIIS sistēmā). |
Motivēt pedagogus atkārtoti iepazīties ar “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību” un piedalīties novērtēšanas procesā, lai iegūtu kvalitātes pakāpi. |
Pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma izglītības iestādē |
Sistemātiskas pārrunas un individuālas konsultācijas ar pedagogiem pēc pedagoģiskā procesa vērojumiem, atkārtoti vērojumi. |
Aktualizēt pedagogu dalīšanos ar labās prakses piemēriem un savstarpējos pedagoģiskā procesa vērojumus |
Kritērijs “Kompetences un sasniegumi” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes sistēma izglītojamo mācību sasniegumu diagnosticēšanai |
|
|
Izglītības iestādes audzināšanas darba prioritāro virzienu un sasniedzamo rezultātu noteikšana trīs gadiem |
|
|
Izglītības iestādes audzināšanas darba izvērtēšanas kvalitāte |
|
|
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu definēšana |
|
|
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu sasniegšana |
|
|
Kritērijs “Vienlīdzība un iekļaušana” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes izveidotā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūras ieviešanai |
|
|
Izglītības iestādes darbībā un izglītības programmas īstenošanā un izglītības ieguvē iesaistīto izpratne par vienlīdzības un iekļaušanas aspektiem izglītībā |
|
|
Kritērijs “Pieejamība” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes izpratne par faktoriem, kuri ietekmē izglītības pieejamību; |
|
|
Izglītības vides pieejamība un izglītības programmas pielāgošana izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām |
|
|
Izglītības iestādes iespēju un piedāvājuma ietekme uz iespējām nodrošināt augstu izglītības kvalitāti |
|
|
Kritērijs “Drošība un psiholoģiskā labklājība” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Anketēšanā iespējamais dalībnieku skaits |
Cik % iespējamo respondentu piedalījās anketēšanā |
Cik % no aptaujātajiem vērtē iestādes mikroklimatu, fizisko un emocionālo vidi kā drošu |
|
Kopā izglītības iestādē, t.sk. |
|
|
|
Pedagogi |
|
|
|
Vecāki |
|
|
|
Secinājumi par anketēšanā iegūtajiem rezultātiem:
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumu ievērošana |
|
|
Izglītības iestādes fiziskā drošība un ar to saistīto risku identificēšana un novēršana |
|
|
Emocionālā drošība izglītības iestādē un ar to saistīto risku novēršana |
|
|
Izglītības iestādes personāla un izglītojamo labizjūta |
|
|
Izglītības iestādes darbs, iegūstot informāciju un datus par izglītojamo, vecāku un personāla drošību un psiholoģisko labklājību |
|
|
Kritērijs “Infrastruktūra un resursi” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Informācija par izglītības programmās pieejamajiem materiāltehniskajiem resursiem to apguves kvalitatīvai nodrošināšanai
Ikdienas klātienes mācību īstenošanai pieejamais nodrošinājums |
IT resursu pieejamība pedagogu darbam grupā (pieejamība % no izglītības iestādei nepieciešamā, piemēram, dators / video projektors / interneta pieslēguma kvalitāte / digitālie mācību līdzekļi u.tml.) |
Valodu mācību jomas apguvei pieejamie un nepieciešamie materiāltehniskie resursi (minami tikai galvenie pieejamie resursi un tikai būtiskākie nepieciešamie resursi) |
Dabaszinību mācību jomas apguvei pieejamie un nepieciešamie materiāltehniskie resursi (minami tikai galvenie pieejamie resursi un tikai būtiskākie nepieciešamie resursi) |
|
|
|
|
Citi komentāri |
|
|
|
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādei pieejamie materiāltehniskie resursi izglītības programmas īstenošanai |
|
|
Izglītības iestādei pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālie resursi izglītības programmas īstenošanai |
|
|
Izglītības iestādes materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantošanas efektivitāte |
|
|
Izglītības iestādes apkārtējā teritorija un telpu atbilstība mācību un audzināšanas procesam, to funkcionalitāte |
|
|
Izglītības iestādes apkārtējās teritorijas un telpu multifunkcionalitāte |
|
|
Kritērijs “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Galvenie secinājumi par izglītības iestādes darbu ar izglītojamiem ar zemiem mācību sasniegumiem:
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi |
|
|
Izglītības iestādes rīcība, izvērtējot absolventu un/vai viņu vecāku sniegto informāciju par nepieciešamo rīcību izglītības procesa pilnveidei |
|
|
Izglītības iestādes izglītojamo iemesli izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai |
|
|
Kritērijs “Izglītības programmu īstenošana” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes informācija par tās īstenoto izglītības programmu ievadīšana un aktualizēšana VIIS |
|
|
Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, aktualitāte un mūsdienīgums |
|
|
Izglītības programmas īstenošanā iesaistīto izpratne par izglītības programmas mērķiem un 1-3 gadu laikā sasniedzamajiem rezultātiem |
|
|
Izglītības iestādes pedagogu sadarbība, nodrošinot vienotu pieeju izglītības programmas īstenošanā |
|
|
Izglītības iestādes īstenoto mācību/ārpusstundu pasākumu efektivitāte, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu |
|
|
Izglītības iestādes darbība mācību laika efektīvai izmantošanai, īstenojot izglītības programmu |
|
|
Izglītības iestādes darbība, īstenojot speciālās izglītības programmu (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmu); |
|
|
Izglītības programmas īstenošanas kvalitāte dažādās struktūrvienībās (filiālēs) (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmu dažādās struktūrvienībās/filiālēs); |
|
|
Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas efektivitāte un kvalitāte |
|
|
8. Informācija par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi
Ieteikums |
Izpilde |
|
Izglītības iestādes vadītāja darba attiecības uzsāka 2023. gada 1. septembri, līdz ar to profesionālās darbības novērtēšana nav veikta. |
9. Izglītības iestādes vadītāja un izglītības iestādes padomes ieteikumi izglītības iestādes darbības pilnveidei un izglītības/nozares politikas jautājumos (pēc iestādes vēlmēm)
Izglītības iestādes vadītāja ieteikumi |
Lai veicinātu iekļaujošās izglītības pamatnostādnes, nepieciešami profesionālās pilnveides kursi 28 iestādes pedagogiem. Jāplāno un jāorganizē izglītības iestādē preventīvie atbalsta pasākumi izglītojamo vecākiem, lai veicinātu izpratni par iekļaujošo izglītību mūsu valstī. |
Izglītības iestādes padomes ieteikumi |
Attīstības plānā iekļaut iestrādes par iestādes āra teritorijas labiekārtošanu, piedāvājot bērniem mūsdienīgu rotaļu laukumu iekārtojumu. |
Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze