Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa” pašnovērtējuma ziņojums
Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde
“Pasaciņa”
pašnovērtējuma ziņojums
Liepāja, 2024.gada 1.oktobris
Vadītāja Ginta Latiša
- Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
1.1. Izglītojamo skaits un mācību gadā īstenotās izglītības programmas
Izglītības programmas nosaukums |
Izglītības programmas kods |
Īstenošanas vietas adrese (ja atšķiras no juridiskās adreses) |
Izglītojamo skaits, uzsākot mācību gadu |
Izglītojamo skaits, noslēdzot mācību gadu |
|
Pirmsskolas izglītības programma |
01011111 |
|
208 |
204 |
1.2. Izglītības iestādes iegūtā informācija par izglītojamo iemesliem izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai izglītības programmā (2-3 secinājumi par izglītojamiem, kuri uzsākuši vai pārtraukuši mācības izglītības iestādē):
1.2.1. dzīvesvietas maiņa – četri bērni
1.2.2. vēlme mainīt izglītības iestādi – trīs bērni uz PII “Liedags”; viens bērns uz PII “Kriksītis”; divi uz citu PII
1.2.3. atskaitīti par NAV
1.3. Pedagogu ilgstošās vakances un atbalsta personāla nodrošinājums
NPK |
Informācija |
Skaits, darba likme |
Komentāri (nodrošinājums un ar to saistītie izaicinājumi, pedagogu mainība u.c.) |
Ilgstošās vakances izglītības iestādē (vairāk kā 1 mēnesi) mācību gadā |
0 |
|
|
Izglītības iestādē pieejamais atbalsta personāls, noslēdzot mācību gadu |
3 |
2 logopēdi (katram 1 likme) Medmāsa (1 likme) Pedagoga palīgs (0,827) |
- Izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķi un prioritātes
2.1. Izglītības iestādes misija – Strādājot komandā, psiholoģiski, intelektuāli, fiziski un sociāli sagatavot bērnus dzīvei un pamatizglītības apguvei.
2.2. Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo – zinātkārs, drošs, patriotisks, sportam un veselīgam dzīvesveidam draudzīgs bērns, ar vēlmi mācīties darot.
2.3. Izglītības iestādes vērtības – sadarbība, patriotisms, veselīgs dzīvesveids, atbildība, cieņa.
2.4. Izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķis: Izglītības iestāde nodrošina kvalitatīvu mācību procesu iekļaujošā vidē ikvienam izglītojamam, respektējot dažādību.
NPK |
Kvalitatīvais / kvantitatīvais indikators |
Noteiktais rādītājs / komentāri pēc nepieciešamības |
1. |
Izglītojamo vidējie statistiskie sasniegumi mācību gada noslēgumā |
87,32% izglītojamiem - virs vidējiem statistiskiem sasniegumiem; 12,68% izglītojamiem – zem vidējiem statistiskiem sasniegumiem. Iemesls – veselības problēmas, rets apmeklējums, latviešu valoda nav dzimtā valoda, logopēdiska rakstura problēmas.
Valodas mācību joma: P – 15%; A – 50%; T – 32%; S – 3% Dabaszinātņu mācību joma: P – 8%; A – 70%; T – 22%; S – 0% Matemātikas mācību joma: P – 9%; A – 62%; T – 25%; S – 4% |
2. |
Darbs ar talantīgajiem izglītojamiem un izglītojamo sasniegumi. |
Mūzikas skolotāja Zoja Darģe trīs izglītojamos sagatavoja mazo vokālistu konkursam “Liepājas Cālis 2024”. Mūsu izglītojamā Eva Vītola - Vītoliņa ieguva galveno titulu – “Cālis 2024”. |
3. |
Darbs ar izglītojamajiem, kuriem nepieciešams atbalsts |
Četri izglītojamiem tika piesaistīta iestādes atbalsta komanda, izstrādāts individuāls mācību plāns, koriģēts dienas režīms, gatavoti atbalsta materiāli, kā arī dalība “STOP 4-7” programmā, kurā piedalījās arī mūsu četri pedagogi. |
4. |
Izglītojamo sagatavotības līmenis pamatizglītības uzsākšanai |
No 6-7gadīgo izglītojamo grupām no 38 izglītojamiem pamatizglītību uzsāks 37.
Sasniegumu līmeņu apraksts: Tekstpratība: P – 16%; A – 19%; T – 65%; Rēķinpratība: P – 48%; A – 38%; T – 16%; Pašvadības prasmes: P – 40%; A – 52%; T – 8%; Organizatoriskās prasmes: P – 30%; A – 57%; T – 13%; Emociju pārvaldība: P – 22%; A – 62%; T – 16%; Impulsu kontrole: P – 22%; A – 62%; T – 16%
|
2.4. Iepriekšējā mācību gada darba prioritātes un sasniegtie rezultāti
Prioritāte |
Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi |
Norāde par uzdevumu izpildi (Sasniegts/daļēji sasniegts/ Nav sasniegts) un komentārs |
Nr. 1 Lasītprasmes un tekstpratības veicināšana, mācību procesā izmantojot izziņas tematus, kas veicina izpratni par Latvijas vērtībām – vēsturi, ģeogrāfiju, tradīcijām |
a) Visas 12 grupas izveidoja vārdnīcas par Latvijas vērtībām; b) 71% jeb 17 pedagogi vadīja atklātās nodarbības; c) Tika uzlabotas valodu mācību zonas un piedāvāti materiāli, kas veicina lasītprasmi un tekstpratību; d) Pedagoga palīga intensīvs darbs ar bijušo mazākumtautību grupu izglītojamiem. |
a) Sasniegts – ikdienas darbs pierāda, ka izglītojamiem visa mācību gada laikā nepazuda interese par izveidotajām vārdnīcām un tās regulāri tika papildinātas ar jauniem vārdiem; b) Daļēji sasniegts – 29% jeb septiņu pedagogu arbība netika vērota pilnu dienas rotaļdarbības laiku (darba nespēja, administrācijas noslogotība u.c. iemesli); c) Sasniegts – visās 12 grupās tika uzlabotas valodu mācību zonas, piemēram burtu mēnesī visas grupas veidoja plakātus, kas īpaši izraisīja izglītojamo interesi; d) Daļēji sasniegts – Pedagoga palīgiem nepieciešama pieredzes apmaiņa ar citu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu palīgiem, lai pilnveidotu rotaļnodarbību organizēšanu |
Nr.2 Digitālo prasmju apguve un jēgpilna tehnoloģiju lietošana mācību procesā |
a) 6-7 gadīgo grupas vienu reizi mēnesī apmeklēja ZIIC organizētās nodarbības; b) 100% pedagogi prezentēja labās prakses piemēru kā izmantot kādu no iestādē pieejamajām digitālajām ierīcēm; |
a) Sasniegts
b) Daļēji sasniegts – praksē novērtos, ka ne visi pedagogi izmanto iespēju strādāt ar iestādē pieejamām digitālajām ierīcēm |
Nr.3 Jēgpilna vispārējo fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida izpratnes veidošana |
a) 100 % pedagogi piedāvājuši izglītojamajiem aktivitātes, kas veicina izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
b) 50 % grupu pedagogi sadarbojušies ar vienāda vecuma posma grupām, lai kopīgi organizētu veselīga dzīvesveida veicinošas aktivitātes |
a) Sasniegts – visa mācību gada garumā izglītojamiem organizēti pasākumi, kas veicina izpratni par veselīgu dzīvesveidu – tālāki pārgājieni, ekskursijas, gatavoti veselīgi ēdieni un dzērieni, izglītojošs pasākums par mutes dobuma veselību, izglītojamo dalība Latvijas tautas sporta asociācijas organizētajā pasākumā “Krāj jūdzes”, iepazīšanās ar jauniem sporta veidiem – tenisu, volejbolu, basketbolu, futbolu, hokeju, florbolu, slēpošanu un džiu džitsu, kā arī vecāku iesaiste sportiska veida pasākumos, piemēram tenisa dienā 2023.gada 21.septembrī. b) Daļēji sasniegts – tikai 50% grupu pedagogi organizējuši kopīgas veselīga dzīvesveida veicinošas aktivitātes. Nepieciešamas individuālas konsultācijas pedagogiem par sadarbības prasmju pilnveidošanu. |
|
|
|
2.6.Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2024./2025. mācību gadā (kvalitatīvi un kvantitatīvi)
Prioritāte |
Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi |
Nr.1 Izglītības iestāde sekmīgi īsteno pāreju uz vienotas skolas pieeju, ievērojot bērna individuālās vajadzības un akcentējot iekļaujošo izglītību |
a) kvalitatīvi 1) sniegt metodisko atbalstu darbiniekiem par tēmu “Iekļaujošā izglītība” 2) zveidot infografiku: “Jēgpilna rotaļnodarbība” pārejai uz Vienotu skolu 3) sekmīgi īstenot pāreju uz Vienotas skolas pieeju, par pamatu izvirzot moto: “KATRS BĒRNS IR VĒRTĪBA” 4) izglītojamie no ģimenēm, kurām latviešu valoda nav dzimtā valoda, regulāri apmeklē pedagoga palīga nodarbības, akcentējot mēneša tēmas sasniedzamo rezultātu. 5) izveidot iestādes atbalsta komandas darbības reglamentu. |
b) kvantitatīvi 1) visas 12 grupas veido uzskates materiālu (sociālais stāsts, video rullītis vai jebkurš cits uzskates materiāls), kurā atspoguļojas izpratne par iekļaujošo izglītību. 2) 12 grupu pedagogi vada atklāto rotaļnodarbību “KATRS BĒRNS IR VĒRTĪBA”, akcentējot mēneša tēmas sasniedzamo rezultātu. 3) anketēt iestādes 30 pedagogus un 12 pedagogu palīgus, kā arī vismaz 50% izglītojamo vecākus par iekļaujošās izglītības tēmu. |
|
Nr.2 Vienotas izpratnes veidošana par veselīgu dzīvesveidu visām mērķgrupām |
a) kvalitatīvi
|
b) kvantitatīvi
|
3.Informācija par lielākajiem īstenotajiem projektiem mācību gadā
Nav īstenotu projektu
4. Informācija par institūcijām, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi
4.1. ZIIC – Zinātnes un izglītības inovāciju centrs;
4.2. Liepājas Futbola sporta skola. Iespēja izglītojamajiem piedalīties futbola nodarbībās profesionāla trenera vadībā.
4.3. Rīgas Stradiņa Universitāte Liepājas filiāle
5.Audzināšanas darba prioritātes trim gadiem un to ieviešana
5.1. Veicināt izglītojamo izpratni par ģimeni kā īpašu vērtību;
5.2. Veicināt izglītojamo izpratni par Latvijas valsti un latviešu valodu ka īpašu vērtību;
5.3. Veicināt kā izglītojamo tā arī pedagogu izpratni par veselīgu dzīvesveidu;
5.4. Veicināt pedagogu izpratni par iekļaujošo izglītību un stiprināt iestādes moto: “KATRS BĒRNS IR VĒRTĪBA”
5.2. 2-3 teikumi par galvenajiem secinājumiem pēc mācību gada izvērtēšanas.
5.2.1. Vecāku regulāra iesaistīšanās iestādes un grupu ietvaros organizētajos pasākumos;
5.2.2. Visiem pedagogiem ir normatīvajos aktos noteiktā nepieciešamā izglītība un profesionālā pilnveide;
5.2.3. Pēc pedagogu rotaļnodarbību vērošanas secināts, ka pedagogi pielieto zināšanas, kuras iegūtas apmeklējot profesionālās pilnveides kursus;
5.2.4. Secināts, ka pedagoga palīga loma ir būtiska valodas apguvei bērniem no krievvalodīgām ģimenēm;
5.2.5. Secināts, ka iestādes bērniem pakāpeniski veidojas priekšstats par sporta un veselīga dzīvesveida nepieciešamību viņu nākotnē
6. Citi sasniegumi
6.1. Latvijas mēroga sasniegums mūsu izglītojamajai Elīnai Mišeņinai, kura ieguvusi Latvijas Tenisa Savienības prezidenta un pasaulē populārā tenisista Ernesta Gulbja stipendiju tenisa talanta attīstīšanai;
6.2. Iegūts Liepājas galvenā “Cāļa 2024” tituls mūsu izglītojamajai Evai Vītolai – Vītoliņai;
6.3. Iepazīta Liepājas sporta infrastruktūra – Tenisa halle, Hokeja halle, Futbola halle, Daugavas zāle, Vieglatlētikas manēža, Daugavas stadions
6.2. Izglītības iestādes galvenie secinājumi par izglītojamo sniegumu ikdienas mācībās.
6.2.1. Iestādes pedagogi, organizējot rotaļnodarbības, izmanto bērniem piemērotus sasniedzamos rezultātus;
6.2.2. Izvērtējot mācību gada beigās izglītojamo sniegumu, secināts, ka 12,68% izglītojamie sākuši apgūt programmā paredzēto;
6.2.3. 87,32% izglītojamo sniegums ir virs vidējā statistiskā rādījuma.
7.Kritēriju izvērtējums
Kritērijs “Mācīšana un mācīšanās” (izvērtē pēc katra mācību gada)
Izglītības iestādes vadības mērķi un/vai sasniedzamie rezultāti mācību nodarbību vērošaņā 2023./2024.māc.g.
Mērķis: Sniegt atbalstu ikviena izglītojama izaugsmei, integrējot mācību procesā digitālo rīku izmantošanu un nostiprināt veselīga dzīvesveida pamatprincipus.
Izglītības iestādes iegūtie dati un informācija no nodarbību vērošanas.
2023./2024. mācību gada laikā ir vērotas 71% jeb 17 pedagogu atklātās rotaļnodarbības, pēc kurām pedagogiem nodrošināta atgriezeniskā saite. Atklāto rotaļnodarbību vadīšana atklāj pedagogu stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus. 100% pedagogu sniedz atgriezenisko saiti izglītojamiem un izsaka atzinību, uzslavas un, pēc nepieciešamības – pamudinājumus. Visās 12 grupās tika uzlabotas valodu mācību zonas un, pēc nepieciešamības, pedagoga palīgs rotaļnodarbību laikā vai individuāli sniedza atbalstu tiem bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu.
100% jeb 24 grupu pedagogi prezentēja labās prakses piemēru kā izmantot kādu no iestādēm pieejamām digitālajam ierīcēm, taču ikdienas darbs liecina, ka ne visi pedagogi izmanto iespēju savās rotaļnodarbībās strādāt ar iestādē pieejamām digitālajām ierīcēm.
100% pedagogu savās rotaļnodarbībās iekļāvuši veselīga dzīvesveida pamatprincipus visa mācību gada laikā.
2-3 galvenie secinājumi par nodarbību vērošanā iegūtajiem datiem un informāciju:
- Iestādes pedagogi mācību procesā integrē veselīga dzīvesveida pamatprincipus;
- 18% jeb 5 iestādes pedagogi ne vienmēr izmanto iespēju rotaļnodarbībās strādāt ar iestādē pieejamām digitālajām ierīcēm;
- Pēc skolotāju novērojumiem un pēc izglītojamo vecāku atsauksmēm visa mācību gada laikā izglītojamiem bija interese par sportu un veselīgu dzīvesveidu;
- 5-6 un 6-7 gadīgiem izglītojamiem ir interese un sākotnējās iemaņas darbā ar IT.
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un tās pilnveidei |
Izglītības iestādē ir izveidota sistēma mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes izvērtēšanai. |
Nepieciešams izstrādāt sistēmu, lai pedagogiem tiktu nodrošināta AS pēc savstarpējas rotaļnodarbību vērošanas. |
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība |
a) 71% pedagogu vērotas mācību rotaļnodarbības un iegūta informācija par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti. Nodarbības vēro iestādes vadība, arī LIP speciālisti. b) 100 % pedagogu lieto Eliis sitēmu mācību darba plānošanā, izglītojamo vērtēšanā un saziņā ar vecākiem. |
Nepieciešams pārskatīt rotaļnodarbībās izmantotos palīgmateriālus un izanalizēt, vai tie ir jēgpilni mācību materiāli. |
Izglītības iestādes darbība, nodrošinot izglītības ieguvi ģimenē |
Logopēda rekomendācijas vecākiem; individuālās sarunas vecākiem ar iestādes vadību par izglītojamo sasniegumiem; regulāra pedagogu un vecāku sadarbība par izglītojamo sasniegumu atspoguļošanu. |
|
Izglītības procesa īstenošana pirmsskolas izglītības iestādē |
a) No novērotajām rotaļnodarbībām 90% pedagogu savās rotaļnodarbībās ievieš izglītības iestādē noteiktās prioritātes b) Pedagogu, izglītojamo, vecāku, iestādes vadības un iestādes atbalsta komandas regulāra sadarbība kopīgu mērķu un izglītības iestādes vīzijas sasniegšanai. |
Nodrošināt pieeju izglītības iestādes nolikumam iestādes mājaslapā |
Kritērijs “Administratīvā efektivitāte” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas darba plānošanas sistēma un efektivitāte; |
a) Reizi mēnesī tiek rīkotas pedagoģiskās sapulces, kurās skolotāji atspoguļo mēneša tēmas un iestādes vadība izvērtē, vai skolotājs rotaļnodarbībās ieviesis iestādē noteiktās prioritātes; Sapulces noslēgumā tiek pārrunātas jaunā mēneša tēmas, plānotas rotaļnodarbības. b) Reizi divās nedēļās tiek organizētas sadarbību sapulces, kurās piedalās skolotāji un iestādes vadība, lai pārrunātu aktuālo un sniegtu nepieciešamo atbalstu. c) Divas reizes mācību gada laikā notiek administratīvās sapulces, kur tiek izvērtēts ikdienas darbs, apspriestas turpmākās vajadzības, risināti problēmjautājumi. d) Pēc nepieciešamības tiek sasaukta atbalsta komanda, lai risinātu tā brīža problēmjautājumu. e) Divas reizes mācību gadā tiek organizēta iestādes padomes sēde, kurā aktualizēti un atspoguļoti svarīgākie jautājumu – iestādes galvenās prioritātes un citi aktuālie jautājumi, kā arī uzklausīti priekšlikumi izglītības iestādes attīstībai. |
a) Izveidot pedagogu sadarbības grupas, kurās reizi mēnesī pedagogi tiekas, lai savstarpēji sadarbotos un analizētu izglītojamo progresu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
b) Sistemātiski veikt darbinieku labsajūtas izpēti.
c) Pilnveidot jauno pedagogu sadarbības prasmes, piesaistot skolotāju mentoru.
d) Iestādē nepieciešama jauna amata vienība – sociālais pedagogs. |
Izglītības iestādes vadītāja, izglītības iestādes darba, izglītības programmas īstenošanas pašvērtēšanas kvalitāte un efektivitāte |
a) 2023./2024. mācību gada laikā iestādes vadītāja piedalījusies profesionālās pilnveides kursos “Vadība un komunikācija”; b) Mācību gadu sākot (27.09.2023.) un mācību gadu noslēdzot (22.05.2024.) iestādes vadītāja vadījusi pedagoģiskās padomes sēdes. Sākoties jaunajam mācību gadam izvirzītas mācību prioritātes, ar tām iepazīstinot iestādes pedagogus. Mācību gadam noslēdzoties, veikts izvērtējums un ar to iepazīstināti iestādes pedagogi. c) Mācību gada laikā notikušas individuālas sarunas ar vecākiem par izglītojamā sasniegumiem, pēc nepieciešamības sniegtas rekomendācijas un ieteikumi izglītojamo sociālo prasmju, pašapkalpošanās prasmju un mācību jomu, attīstības kopumā uzlabošanai; d) Visiem iestādes darbiniekiem ir vienota pieeja izglītības programmas īstenošanā. e) Izglītības iestādes vadība un darbinieki rūpējas un regulāri aktualizē iestādes profilu – “Sportam un veselīgam dzīvesveidam draudzīga pirmsskolas izglītības iestāde”, izglītojamiem piedāvājot sportiska un veselīga rakstura pasākumus visa mācību gada garumā. Akcentējot iestādes profile, izvirzīta arī viena no mācību prioritātēm – “Jēgpilna vispārējo fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida izpratnes veidošana”. f) Iestādes pedagogi regulāri piedalījušies profesionālās pilnveides kursos visa mācību gada garumā. g) VIIS sistēmā publiskots iestādes nolikums, kā arī publiskota informācija par izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu; h) Iestādes mājaslapā ievietots pašnovērtējuma ziņojums, iestādes nolikums, mācību gada plāns |
a) Papildināt savas zināšanas, piedaloties profesionālās pilnveides kursos sekojošās jomās: bērnu tiesību aizsardzība; rīkojumu, nolikumu, kārtību un citu darba organizācijas dokumentu pareiza sastādīšana, to likumība un lietderība; izglītības iestādes vadītāja tiesības un pienākumi iestādes vadības nodrošināšanā; iekļaujošā izglītība Latvijas izglītības sistēmā.
b) Turpināt sadarboties ar citu Liepājas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājām.
c) Mācību gada noslēgumā izvērtēt izglītības satura apguves kvalitāti un ieviest korekcijas/izmaiņas ikdienas mācību sniegumā pēc nepieciešamības. |
Personāla pārvaldības efektivitāte |
a) Iestādes vadītājs deleģē pienākumus vadības komandai un visām mērķgrupām; b) Iestādes personāla maiņa notiek tikai objektīvu iemeslu dēļ; c) Iestādes darbiniekiem ir vienota izpratne par iestādes vērtībām un mērķiem |
|
Izglītības iestādes vadības komandas darba efektivitāte un sasaiste ar izglītības attīstības un/vai nozares politikas mērķiem |
Vadības komandas darbs nodrošina iestādes pārvaldību un iestādes mērķi ir sasaistīti ar pilsētā un valstī noteiktām pamatnostādnēm |
|
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas un izpratne par finanšu un resursu efektīvu pārvaldību |
Iestādē ir izveidota efektīva finanšu un materiālo resursu pārvaldība, kuru nodrošina iestādes administrācija |
|
Kritērijs “Vadības profesionālā darbība” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas, izpratne par izglītības iestādes darbības tiesiskumu, prasme izstrādāt un atjaunot tiesību aktus |
Iestādes vadītājai ir zināšanas par iestādes darbības efektīvu pārraudzīšanu un ir izpratne par vadītāja atbildību.
|
Pilnveidot iestādes iekšējos normatīvos aktus, pēc vajadzības papildināt vai labot iekšējās kārtības noteikumus, iestādes ētikas kodeksu, darba kārtības noteikumus u.c.; |
Izglītības iestādes vadītāja zināšanas par līderības stratēģijām un taktikām, prasme pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību |
Iestādes vadītāja lēmuma pieņemšanā ir demokrātiska, ņemot vērā iestādes darbinieku vai izglītojamo vēlmes un vajadzības;
|
Nepieciešama profesionālā pilnveide, apmeklējot kursus un seminārus par līderības stratēģijām un to izmantošanu savā profesionālajā darbībā. |
Izglītības iestādes vadītāja komunikācija |
Komunikācijā iestādes vadītājs ir pozitīvs un taisnīgs, izrādot cieņu pret ikvienu iestādes darbinieku.
|
Efektīvi īstenot komunikāciju ar iestādes darbiniekiem un izglītojamo vecākiem. |
Izglītības iestādes vadītāja kompetence sniegt un saņemt atgriezenisko saiti, veidojot mācīšanās organizācijā kultūru izglītības iestādē |
Iestādes vadītājai ir izpratne par atgriezeniskās saites sniegšanu mācīšanās organizācijā. |
Padziļināt izpratni par personalizētu atgriezeniskās saites sniegšanu krīzes jautājumos vai problēmsituāciju risināšanā. |
Izglītības iestādes vadītāja ētiskums |
Iestādes vadītāja darbība ir ētiska un to raksturo iestādē izvirzītās vērtības - sadarbība, patriotisms, veselīgs dzīvesveids, atbildība, cieņa |
|
Izglītības iestādes vadītāja izpratne par izglītības attīstības, tostarp izglītības kvalitātes, un/vai nozares politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem |
|
|
Kritērijs “Atbalsts un sadarbība” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību |
Visa mācību gada garumā bijusi produktīva sadarbība ar Liepājas Izglītības pārvaldi, saņemts nepieciešamais atbalsts, notikusi regulāra informācijas apmaiņa, nepieciešamības gadījumā saņemtas konsultācijas par specifiskiem jautājumiem. Tāpat notikusi sadarbība ar Bāriņtiesu un Sociālo dienestu. |
|
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar vietējo kopienu un/vai nozares organizācijām |
Iestādes vadītājs sadarbojas ar nozaru organizācijām un sadarbībā iesaista iestādes darbiniekus, izglītojamos un izglītojamo vecākus. Visa mācību gada garumā gan iestādes darbinieki, gan izglītojamie un izglītojamo vecāki apmeklējuši Liepājas skolas, sporta skolas, arī Zinātnes un izglītības inovāciju centru, dabas māju. |
Pilnveidot sadarbību un veidot saikni ar Liepājas vispārizglītojošām skolām un sporta skolām. |
Izglītības iestādes vadītāja rīcība, veidojot izziņas un inovāciju organizācijas kultūru izglītības iestādē |
|
|
Izglītības iestādes vadītāja rīcība savstarpējās pieredzes apmaiņai un komanddarbam izglītības iestādē |
a) Iestādes vadītāja regulāri sadarbojas ar citām Liepājas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājām, lai sekmīgi īstenotu izglītības programmu. b) Savstarpējās pieredzes apmaiņai vadītājs sadarbojas ar iestādes darbiniekiem un nodrošina uzkrāto zināšanu un mācīšanās apmaiņu |
Izveidot sistēmu pedagoģiskā personāla sadarbībai un savstarpējai rotaļnodarbību vērošanai un analizēšanai.
|
Izglītības iestādes vadītāja sadarbības kvalitāte ar izglītojamo vecākiem |
Iestādes vadītāja regulāri uzklausa un ņem vērā izglītojamo vecāku viedokli, pēc nepieciešamības piesaistījusi iestādes atbalsta komandu un/vai speciālistus no Liepājas Izglītības pārvaldes. |
Organizēt izglītojoša rakstura pasākumus izglītojamo vecākiem par audzināšanas jautājumiem, iekļaujošo izglītību un izpratni par Vienotas skolas pieeju. |
Izglītības iestādes vadītāja rīcība, nodrošinot izglītības iestādes padomes/konventa un izglītojamo pārstāvības institūcijas darbību |
Iestādes vadītāja organizēja un vadīja iestādes padomes sapulci (2023.gada 10. oktobris), lai iepazīstinātu ar iestādes galvenajiem un aktuālajiem jautājumiem |
|
Kritērijs “Pedagogu profesionālā kapacitāte” (Izvērtēts pēc 2023./2024. māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. |
a) Visiem pedagogiem ir normatīvajos aktos noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija.
b) VIIS sistēmā savlaicīgi ievietota informācija par iestādes pedagogiem. |
Veicināt pedagogu profesionālo pilnveidi, regulāri pedagogus informējot par piedāvātajām iespējām. |
Pedagogiem nepieciešamās profesionālās kompetences pilnveides atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām |
|
25% pedagogu jāapmeklē profesionālās pilnveides kursi |
Izglītības iestādes īstenotās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides efektivitāte |
Iestādes pedagogi regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus un mēneša sapulcēs dalās ar kursos pieredzēto. |
Papildu līdzekļi iestādes gada budžetā, izglītības jomas specialistu piesaistei |
Pedagogu noslodze un profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē |
Regulāri notiek pedagogu profesionālās darbības vērojumi mācību audzināšanas laikā grupās, pārraudzīts mācību audzināšanas plānošanas process (mēneša un nedēļu plāni, dienas apraksti ELIIS sistēmā). |
Motivēt pedagogus atkārtoti iepazīties ar “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību” un piedalīties novērtēšanas procesā, lai iegūtu kvalitātes pakāpi. |
Pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma izglītības iestādē |
Sistemātiskas pārrunas un individuālas konsultācijas ar pedagogiem pēc pedagoģiskā procesa vērojumiem, atkārtoti vērojumi. |
Aktualizēt pedagogu dalīšanos ar labās prakses piemēriem un savstarpējos pedagoģiskā procesa vērojumus |
Kritērijs “Kompetences un sasniegumi” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes sistēma izglītojamo mācību sasniegumu diagnosticēšanai |
|
|
Izglītības iestādes audzināšanas darba prioritāro virzienu un sasniedzamo rezultātu noteikšana trīs gadiem |
|
|
Izglītības iestādes audzināšanas darba izvērtēšanas kvalitāte |
|
|
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu definēšana |
|
|
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķu sasniegšana |
|
|
Kritērijs “Vienlīdzība un iekļaušana” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes izveidotā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūras ieviešanai |
|
|
Izglītības iestādes darbībā un izglītības programmas īstenošanā un izglītības ieguvē iesaistīto izpratne par vienlīdzības un iekļaušanas aspektiem izglītībā |
|
|
Kritērijs “Pieejamība” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes izpratne par faktoriem, kuri ietekmē izglītības pieejamību; |
|
|
Izglītības vides pieejamība un izglītības programmas pielāgošana izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām |
|
|
Izglītības iestādes iespēju un piedāvājuma ietekme uz iespējām nodrošināt augstu izglītības kvalitāti |
|
|
Kritērijs “Drošība un psiholoģiskā labklājība” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Anketēšanā iespējamais dalībnieku skaits |
Cik % iespējamo respondentu piedalījās anketēšanā |
Cik % no aptaujātajiem vērtē iestādes mikroklimatu, fizisko un emocionālo vidi kā drošu |
|
Kopā izglītības iestādē, t.sk. |
|
|
|
Pedagogi |
|
|
|
Vecāki |
|
|
|
Secinājumi par anketēšanā iegūtajiem rezultātiem:
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības noteikumu ievērošana |
|
|
Izglītības iestādes fiziskā drošība un ar to saistīto risku identificēšana un novēršana |
|
|
Emocionālā drošība izglītības iestādē un ar to saistīto risku novēršana |
|
|
Izglītības iestādes personāla un izglītojamo labizjūta |
|
|
Izglītības iestādes darbs, iegūstot informāciju un datus par izglītojamo, vecāku un personāla drošību un psiholoģisko labklājību |
|
|
Kritērijs “Infrastruktūra un resursi” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Informācija par izglītības programmās pieejamajiem materiāltehniskajiem resursiem to apguves kvalitatīvai nodrošināšanai
Ikdienas klātienes mācību īstenošanai pieejamais nodrošinājums |
IT resursu pieejamība pedagogu darbam grupā (pieejamība % no izglītības iestādei nepieciešamā, piemēram, dators / video projektors / interneta pieslēguma kvalitāte / digitālie mācību līdzekļi u.tml.) |
Valodu mācību jomas apguvei pieejamie un nepieciešamie materiāltehniskie resursi (minami tikai galvenie pieejamie resursi un tikai būtiskākie nepieciešamie resursi) |
Dabaszinību mācību jomas apguvei pieejamie un nepieciešamie materiāltehniskie resursi (minami tikai galvenie pieejamie resursi un tikai būtiskākie nepieciešamie resursi) |
|
|
|
|
Citi komentāri |
|
|
|
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādei pieejamie materiāltehniskie resursi izglītības programmas īstenošanai |
|
|
Izglītības iestādei pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālie resursi izglītības programmas īstenošanai |
|
|
Izglītības iestādes materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantošanas efektivitāte |
|
|
Izglītības iestādes apkārtējā teritorija un telpu atbilstība mācību un audzināšanas procesam, to funkcionalitāte |
|
|
Izglītības iestādes apkārtējās teritorijas un telpu multifunkcionalitāte |
|
|
Kritērijs “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Galvenie secinājumi par izglītības iestādes darbu ar izglītojamiem ar zemiem mācību sasniegumiem:
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi |
|
|
Izglītības iestādes rīcība, izvērtējot absolventu un/vai viņu vecāku sniegto informāciju par nepieciešamo rīcību izglītības procesa pilnveidei |
|
|
Izglītības iestādes izglītojamo iemesli izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai |
|
|
Kritērijs “Izglītības programmu īstenošana” (Izvērtēts pēc _____ māc. g.)
Rezultatīvā rādītāja nosaukums |
Stiprās puses |
Turpmākās attīstības vajadzības |
Izglītības iestādes informācija par tās īstenoto izglītības programmu ievadīšana un aktualizēšana VIIS |
|
|
Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, aktualitāte un mūsdienīgums |
|
|
Izglītības programmas īstenošanā iesaistīto izpratne par izglītības programmas mērķiem un 1-3 gadu laikā sasniedzamajiem rezultātiem |
|
|
Izglītības iestādes pedagogu sadarbība, nodrošinot vienotu pieeju izglītības programmas īstenošanā |
|
|
Izglītības iestādes īstenoto mācību/ārpusstundu pasākumu efektivitāte, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu |
|
|
Izglītības iestādes darbība mācību laika efektīvai izmantošanai, īstenojot izglītības programmu |
|
|
Izglītības iestādes darbība, īstenojot speciālās izglītības programmu (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmu); |
|
|
Izglītības programmas īstenošanas kvalitāte dažādās struktūrvienībās (filiālēs) (tiek izvērtēts izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmu dažādās struktūrvienībās/filiālēs); |
|
|
Izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas efektivitāte un kvalitāte |
|
|
8. Informācija par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi
Ieteikums |
Izpilde |
|
Izglītības iestādes vadītāja darba attiecības uzsāka 2023. gada 1. septembri, līdz ar to profesionālās darbības novērtēšana nav veikta. |
9. Izglītības iestādes vadītāja un izglītības iestādes padomes ieteikumi izglītības iestādes darbības pilnveidei un izglītības/nozares politikas jautājumos (pēc iestādes vēlmēm)
Izglītības iestādes vadītāja ieteikumi |
Lai veicinātu iekļaujošās izglītības pamatnostādnes, nepieciešami profesionālās pilnveides kursi 28 iestādes pedagogiem. Jāplāno un jāorganizē izglītības iestādē preventīvie atbalsta pasākumi izglītojamo vecākiem, lai veicinātu izpratni par iekļaujošo izglītību mūsu valstī. |
Izglītības iestādes padomes ieteikumi |
Attīstības plānā iekļaut iestrādes par iestādes āra teritorijas labiekārtošanu, piedāvājot bērniem mūsdienīgu rotaļu laukumu iekārtojumu. |
Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze
Iestādes Etikas kodekss
Aktuāli! Intrukcija par izglītojamo drošību
Vispārīgie jautājumi, Izglītojamo drošības nodrošināšanā iesaistīto personu tiesības un pienākumi, pirmsskolas izglītības iestādes pedagogu tiesības un pienākumi, kārtība, kā izglītojamie tiek izvesti teritorijā un nodrošināta viņu uzraudzība, kārtība, kādā organizējami pasākumi ārpus iestādes (ekskursija, muzeja, teātra apmeklējums u.c. pasākums), izmaiņas instrukcijas 3.punkta 2.6.apakšpunktā par nepieciešamību informēt vecākus par katra negadījumu izglītības iestādē.
Izglītības iestādes padome
Ieteicamā dienas ritma aktivitāšu secība
Aktuāli Iekšējās kārtības noteikumi
Pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" Iekšējās kārtības noteikumi. Aktualizēts 2024.gada 2.septembrī.
Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa"
Klaipēdas iela 65/67, Liepāja, LV-3416, tālr. +371 63434098, pasacina@liepaja.edu.lv, www.pasacina.liepaja.edu.lv
I E K Š Ē J Ā S K Ā R T Ī B A S N O T E I K U M I
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu un
Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra
noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība
izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1.1. Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa” (turpmāk tekstā – Iestāde) Iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk tekstā – noteikumi) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība Iestādē, izglītojamo uzvedības noteikumus, kā arī noteikumus par rīcību ārkārtas situācijās.
1.2. Šo noteikumu ievērošana ir obligāta visām personām, kuras atrodas Iestādē vai tās teritorijā.
1.3. Ar jēdzienu „vecāki” saprotami arī citi bērna likumiskie pārstāvji.
2. Izglītojamo uzvedības noteikumi izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos pasākumos
2.1. Izglītojamam, atbilstoši savam vecumam un briedumam, ir šādi vispārīgie pienākumi:
2.1.1. katru dienu ierasties Iestādē un piedalīties nodarbībās;
2.1.2. ar cieņu un pieklājīgi izturēties pret vecākiem, Iestādes darbiniekiem un citiem pieaugušajiem;
2.1.3. ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti un tās simboliem;
2.1.4. ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus;
2.1.5. neaizskart citu izglītojamo un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses, aizliegts fiziski un psihiski ietekmēt citus izglītojamos un pieaugušos;
2.1.6. saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi (materiālajām vērtībām, dabu);
2.1.7. rūpīgi izturēties pret saviem individuālajiem mācību materiāliem, uzturēt kārtību vietā, kur tie atrodas;
2.1.8. ievērot šos un citus noteikumus, kas ir spēkā Iestādē.
2.2. Izglītojamā uzvedības noteikumi atrodoties Iestādē:
2.2.1. nav atļauts traucēt grupas biedrus;
2.2.2. jāievēro rotaļu un spēles noteikumi;
2.2.3. šķēres, adatas, zīmuļus, flomāsterus, akvareļa un guaša krāsas, pirkstiņkrāsas, plastilīnu u.c. mācību piederumus drīkst izmantot tikai ar pedagoga atļauju un pedagoga klātbūtnē;
2.2.4. pēc rotaļāšanās rotaļlietas un piederumi jāsakārto un jānoliek savās vietās;
2.2.5. pārvietoties pa kāpnēm drīkst tikai ar apaviem kājās;
2.2.6. ejot pa kāpņu ārējo pusi, jāturas pie kāpņu margām;
2.2.7. pa kāpnēm jāiet lēnām un pa vienam pakāpienam, nedrīkst lēkāt, grūstīties vai skriet;
2.2.8. pirms ēdienreizēm jānomazgā rokas;
2.2.9. pie galda jāsēžas uzmanīgi, negrūstoties, neaplejoties ar ēdienu;
2.2.10. apsēžoties un pieceļoties no galda, krēsls jāpaceļ, nevis jāatstumj;
2.2.11. pie galda nerotaļāties, nespēlēties ar ēdienu un nešūpoties uz krēsla;
2.2.12. nestāvēt gultā stāvus;
2.2.13. nekarāties pāri gultas malām;
2.2.14. nelēkāt pa gultu;
2.2.15. atrasties tikai savā guļvietā;
2.2.16. netraucēt citiem bērniem atpūsties;
2.2.17. pasākumu laikā nav atļauts skaļi uzvesties, sarunāties, staigāt, skraidīt, šūpoties uz krēsla, aiztikt dekorācijas un traucēt citiem;
2.2.18. ar vecākiem uzejot grupas garderobē pārģērbties, pirms došanās mājās, nav atļauts ieiet grupas mācību telpā, ja tajā neatrodas iestādes pedagogs.
2.3. Izglītojamā uzvedības noteikumi atrodoties ārpus telpām:
2.3.1. jāatrodas pastaigai paredzētajā vietā, nav pieļaujams to patvaļīgi pamest;
2.3.2. rotaļāties atļauts ar pedagogu atļautajiem priekšmetiem;
2.3.4. nav atļauts tuvoties sētai, vārtiņiem, iestādes saimniecības zonai;
2.3.5. nav atļauts bāzt pirkstus šķirbās un žogā;
2.3.6. nav atļauts uzsākt sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem, kuri atrodas aiz sētas vai teritorijā, pieņemt no viņiem dāvanas vai saldumus;
2.3.7. nekavējoties ziņot personai, kuras uzraudzībā atrodas izglītojamie par nepazīstamu personu atrašanos teritorijā;
2.3.8. šūpoties, slidināties no slidkalniņa un izmantot vingrošanas ierīces atļauts izglītojamo atbildīgās personas uzraudzībā;
2.3.9. nedrīkst iet aiz šūpoļu barjeras, ja kāds jau šūpojas;
2.3.10. šūpojoties nedrīkst atlaist rokas;
2.3.11. ja šūpojoties gadās izkrist, jāpaliek mierīgi guļot, neceļot galvu līdz šūpoles apstājas;
2.3.12. ja pastaigas laikā pāri žogam pārkrīt rotaļlieta (piemēram, bumba), jāpasaka par to personai, kuras uzraudzībā izglītojamie atrodas. Aizliegts tai doties pakaļ patstāvīgi.
2.3.13. ieraugot pagalmā vai pastaigas laukumā ko neparastu (dzīvniekus, priekšmetus, aizdomīgus cilvēkus), tiem nedrīkst tuvoties, bet jāinformē persona, kuras uzraudzībā izglītojamie atrodas. Nekādā gadījumā nedrīkst sekot svešiniekam.
2.3.14. no pastaigas laukuma dodoties mājās, Iestādes pagalmu atļauts pamest tikai kopā ar savu vecāku.
2.4. Iestādē nav atļauts:
2.4.1.Iestādes teritorijā stingri aizliegts uzturēties mājdzīvniekiem.
2.4.2. ienest sērkociņus, šķiltavas, stiklus, akmentiņus, nūjiņas un citus bīstamus priekšmetus, ar kuriem izglītojamais var savainoties pats vai savainot citus;
2.4.3. apsaukāties, spļaudīties, apvainot, kost, skrāpēties, durt ar asiem priekšmetiem, raustīt aiz drēbēm un matiem, aizskart un sist grupas biedrus;
2.4.4. mētāt savas lietas un priekšmetus;
2.4.5. liekties ārā pa atvērtu logu;
2.4.6. bez pieaugušo atļaujas pamest grupas telpas, ja vien nav iestājusies ārkārtas situācija;
2.4.7. pārvietojoties un atrodoties telpās, nav atļauts skriet, grūstīties un mētāties ar rotaļlietām un citiem priekšmetiem.
2.5. Jebkurā situācijā izglītojamais var saņemt paskaidrojumus un palīdzību no Iestādes vadītājas, pedagogiem un iestādes darbiniekiem, kā arī korektā veidā izteikt un aizstāvēt savas domas un viedokli, paust attieksmi.
3. Evakuācijas plāna un informācijas par operatīvā dienesta izsaukšanu izvietojums izglītības iestādē
3.1. Evakuācijas plāns un informācija par operatīvo dienestu izsaukšanu izvietota centrālajā foajē un pie sienas kāpņu telpā katrā stāvā.
4. Alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, kā arī ieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegums izglītības iestādē un tā teritorijā
4.1. Iestādē un tās teritorijā kategoriski aizliegts iegādāties, lietot, glabāt (arī ienest) un realizēt alkoholu, cigaretes, narkotiskās, toksiskās un psihotropas vielas, gāzes baloniņus, gāzes pistoles, šaujamieročus, pneimatiskos un traumatiskos ieročus, aukstos ieročus un elektrošoka ierīces.
5. Izglītojamā rīcība un citu personu rīcība, ja citas personas darbībā tiek saskatīti draudi sev vai citām personām
5.1. Izglītojamo drošība ir Iestādes prioritāte un jebkura izglītojamā, Iestādes darbinieka vai apmeklētāja pienākums ir atturēties no jebkādas rīcības, kas apdraud vai varētu apdraudēt izglītojamo vai citu personu drošību.
5.2. Jebkura iestādes pedagoga vai darbinieka pienākums, konstatējot, ka iestādē atrodas nepiederoša persona vai persona, kura ar savu uzvedību, izskatu, vai darbībām rada aizdomas, ir uzrunāt šo personu un noskaidrot tās atrašanās mērķi Iestādē. Gadījumā, ja persona izraisa šaubas, iestādes darbinieks paliek līdzās personai līdz apstākļu noskaidrošanai. Gadījumā, ja minētās personas uzvedība vai rīcība rada šaubas par personas nodomiem, darbinieka pienākums ir izsaukt policiju vai apsardzi.
5.3. Saskaroties ar tiešiem vai netiešiem draudiem, arī subjektīvi interpretējot situāciju kā sevi vai citus apdraudošu, izglītojamais par to nekavējoties ziņo jebkuram Iestādes pedagogam vai darbiniekam.
5.4. Persona, kurai izglītojamais ziņojis par draudiem sev vai citām personām, nekavējoties, ievērojot piesardzību, pārbauda izglītojamā sniegto informāciju un rīkojas atbilstoši situācijai, taču prioritāri rūpējoties par jebkāda apdraudējuma novēršanu izglītojamā vai citas personas veselībai vai dzīvībai – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, policiju, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu vai gāzes avārijas dienestu.
5.5. Pēc tam, kad apdraudējums novērsts, persona, kam izglītojamais ziņojis par apdraudējumu, par katru šādu izglītojamā ziņojumu nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo iestādes vadītājam.
5.6. Iestādes vadītājs izvērtē saņemto informāciju un lemj par nepieciešamo turpmāko rīcību, nodrošinot to, ka pilnībā tiek identificēti un novērsti visi saprātīgi identificējamie riski izglītojamo veselībai, dzīvībai un drošībai, kā arī par šādu risku iestāšanos tiek ziņots attiecīgajām iestādēm (policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, u.c.).
6. Izglītības iestādes vadītāja, pedagogu un izglītības iestādes darbinieku rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo
6.1. Konstatējot jebkāda veida vardarbību (arī tādu, kas varētu būt notikusi ārpus Iestādes) pret izglītojamo, Iestādes vadītājs, pedagogs vai darbinieks prioritāri organizē neatliekamos pasākumus, lai novērstu draudus izglītojamā dzīvībai un veselībai (izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību).
6.2. Ja vardarbību konstatējis pedagogs vai darbinieks, viņš novērš apdraudējumu izglītojamā veselībai un dzīvībai un par notikušo ziņo iestādes vadītājam.
6.3. Iestādes vadītājs izvērtē saņemto informāciju un nekavējoties ziņo par notikušo iesaistīto izglītojamo vecākiem, policijai un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kā arī vajadzības gadījumā piesaista citus speciālistus (psihologs, sociālais pedagogs).
7. Izglītības iestādes vadītāja, pedagogu un izglītības iestādes darbinieku rīcība, ja tiek konstatēta vai radušās aizdomas par iespējamu vardarbību pret izglītojamo
7.1. Ja Iestādes pedagogs vai darbinieks saņēmis informāciju no izglītojamā par iespējamu vardarbību pret izglītojamo un/vai novērojis vardarbību vai prettiesisku darbību pret izglītojamo, kas notikusi Iestādē vai ārpus Iestādes, tostarp ģimenē, Iestādes pedagogs vai darbinieks novērš apdraudējumu izglītojamā veselībai un dzīvībai, sniedz izglītojamajam nepieciešamo emocionālo atbalstu un rakstveidā informē Iestādes vadītāju.
7.2 Iestādes vadītājs, izvērtējot saņemto informāciju, informē Iestādes medicīnisko darbinieku un nepieciešamības gadījumā sociālo pedagogu vai psihologu par konstatēto. Ja Iestādē nav sociālais pedagogs vai psihologs, Iestāde lūdz Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldei nodrošināt nepieciešamos atbalsta personāla pakalpojumus.
7.3 Medicīnas darbinieks veic pārrunas ar bērnu, veic apskati, fiksē konstatētās
vardarbības sekas, ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību
7.4. Veicot sarunu ar izglītojamo, ieteicams papildus izmantot ilustratīvus materiālus (attēlu sērijas, piktogrammas, video, u.c.), kas palīdzētu izglītojamajam paust savas domas un emocijas.
7.5. Sociālais pedagogs vai psihologs ar cietušo izglītojamo veic pārrunas par notikušo un rakstiski informē Iestādes vadītāju par sarunā konstatētajiem faktiem.
7.6. Iestādes vadītājs izvērtē saņemto informāciju un gadījumā:
7.7. Ja vardarbība pret izglītojamo notikusi Iestādē, nekavējoties informē par notikušo iesaistīto izglītojamo likumiskos pārstāvjus.
7.7.1. Ja vardarbība notikusi Iestādē un vardarbībā iesaistītie ir izglītojamie, vadītājs ar rīkojumu uzdod vardarbības gadījumā iesaistīto izglītojamo pedagogiem un darbiniekiem nodrošināt izglītojamajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem nodarbības, kas veicina izpratni par cienošu komunikāciju un sadarbību, pozitīvas psiholoģiskas vides veidošanu. Iestādes vadītājs vajadzības gadījumā piesaista atbalsta personālu (sociālais pedagogs, psihologs).
7.7.2. Ja vardarbības veicējs pret izglītojamo ir Iestādes pedagogs vai darbinieks, Iestādes vadītājs nekavējoties lūdz pedagogam vai darbiniekam sniegt rakstveida paskaidrojumu par konkrēto situāciju, noskaidro un apkopo visu iespējamo papildus informāciju par situāciju, tostarp sarunā ar izglītojamo (izglītojamiem) un situācijas lieciniekiem iegūto informāciju.
7.7.3. Ja ir pamatotas aizdomas vai Iestādes vadītāja rīcībā ir informācija par to, ka Iestādes pedagogs vai darbinieks pieļāvis vardarbību pret izglītojamo, Iestādes vadītājs nekavējoties par to rakstiski informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
7.7.4. Ja ir pamatotas aizdomas vai Iestādes vadītāja rīcībā ir informācija par to, ka Iestādes pedagogs vai darbinieks pieļāvis vardarbību pret izglītojamo, Iestādes vadītājs nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz dienai, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums.
7.8. Ja vardarbība notikusi ģimenē, Iestādes vadītājs nekavējoties rakstveidā informē Valsts policiju un bāriņtiesu.
8. Atbildība par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu
8.1. Noteikumu neievērošanas gadījumā:
8.1.1. grupas pedagogs vai Iestādes vadītājs var izteikt mutisku aizrādījumu vai veikt individuālas pārrunas ar vecākiem;
8.1.2. Iestādes vadītājs var nosūtīt rakstisku brīdinājumu vecākiem;
8.1.3. grupas pedagogs vai Iestādes vadītājs var veikt individuālas pārrunas ar vecākiem;
8.1.4. grupas pedagogs var iesniegt Iestādes vadītājam rakstisku ziņojumu;
8.1.5. notikumu var izskatīt grupas vecāku sapulcēs, Iestādes padomes sēdēs;
8.2. Noteikumu neievērošana no Iestādes pedagoga vai darbinieka puses uzskatāma par rīcību, kuras rezultātā pedagogs vai darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību.
9. Kārtība kādā personas tiek iepazīstinātas ar noteikumiem
9.1. Uzņemot izglītojamo Iestādē, grupas pedagogs iepazīstina vecākus ar šiem noteikumiem, ko vecāki apliecina ar savu parakstu.
9.2. Grupu pedagogi katru gadu septembrī atkārtoti iepazīstina vecākus ar šiem noteikumiem, ko vecāki apliecina ar savu parakstu.
9.3. Noteikumu grozījumu gadījumā vecāki tiek iepazīstināti ar veiktajiem grozījumiem, ko apliecina ar savu parakstu.
9.4. Noteikumi tiek izvietoti un ar tiem var iepazīties Iestādes mājaslapā, pie vadītājas un grupu pedagogiem.
9.5. Izglītojamos, ievērojot viņu vecumu un attīstības pakāpi, ar noteikumiem iepazīstina grupas pedagogi katru gadu septembrī un janvārī, un atkārtoti attiecīgajās mācību tēmās.
9.6. Iestādes vadītājs ar šiem noteikumiem iepazīstina katru darbinieku, ko darbinieks apliecina ar parakstu.
10. Nobeiguma noteikumi
10.1. Grozījumus un papildinājumus noteikumos var ierosināt Iestādes dibinātājs, Iestādes vadītājs, Iestādes pedagoģiskā padome, Iestādes padome. Noteikumus un to grozījumus apstiprina Iestādes vadītājs.
10.2. Noteikt par spēku zaudējušiem izglītības iestādes 2017. gada 11. jūlija iekšējo normatīvo aktu „Iekšējās kārtības noteikumi”.
Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes „PASACIŅA” vadītāja Ginta Latiša
2024.gada 2.septembrī
Speciālo vajadzību noteikšana
Ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību
Pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" noteikumi par vadītāja un pedagogu rīcību, ja izglītojamais apdraud savu, citu izglītojamo vai citu personu drošību, veselību un dzīvību.
Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa"
Klaipēdas iela 65/67, Liepāja, LV-3416, tālr. +371 63434098, pasacina@liepaja.edu.lv, www.pasacina.liepaja.edu.lv
Pirmsskolas izglītības iestādes „PASACIŅA” noteikumi par vadītāja un pedagogu rīcību, ja IZGLĪTOJAMAIS APDRAUD SAVU VAI CITU PERSONU DROŠĪBU, VESELĪBU UN DZĪVĪBU
Liepājā
2018.gada 1.martā
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumiem
Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība
izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” II1 nodaļu.
- Noteikumi nosaka vadītāja un pedagogu rīcību, ja izglītojamais (turpmāk-bērns) apdraud savu vai citu personu drošību, veselību un dzīvību.
- 2. Pedagoga rīcība:
2.1. pedagogs, kurš konstatējis apdraudējumu kāda izglītojamā drošībai, veselībai vai dzīvībai, cenšas to novērst;
2.2. nodrošina cietušajam pirmās palīdzības sniegšanu, ja tas nepieciešams;
2.3. izvērtējot bērna psiholoģisko stāvokli, grupas pedagogs nodrošina bērnam mācību vides maiņu citā blakus telpā nodrošinot cita darbinieka klātbūtni. Ilgums atkarīgs no bērna psiholoģiskā stāvokļa;
2.4. grupas pedagogs rakstiski ziņo iestādes vadībai par konstatēto faktu;
2.5. grupas pedagogs informē vecākus par notikušo faktu.
3. Iestādes vadības rīcība:
3.1. izvērtējot bērna psiholoģisko stāvokli, vadītājs nodrošina bērnam mācību vides maiņu citā telpā, nodrošinot cita darbinieka klātbūtni. Ilgums atkarīgs no bērna psiholoģiskā stāvokļa;
3.2. ar rīkojumu nosaka atbalsta personāla pienākumus, lai veicinātu sadarbību ar bērna vecākiem;
3.3. grupas skolotājs, vadītāja vietnieks un medicīnas māsa tiekas ar bērna vecākiem, lai informētu par viņa uzvedību, uzklausītu vecāku viedokli, un rakstiski vienojas par turpmāko rīcību ( atbalsta personāla – psihologa, neirologa u.c. speciālistu apmeklējums), nosakot termiņu, kurā vecāki sniegs iestādei atgriezenisko saiti – informāciju par ieteikumu izpildi;
3.4. nepieciešamības gadījumā pieaicina speciālistus, lai nodrošinātu uzlabojumus bērna uzvedībā.
4. Ja vecāki sadarbojas:
4.1. grupas skolotājs seko bērna uzvedības izmaiņām - fiksē pozitīvās un negatīvās izmaiņas;
4.2. vecāks veic atbalsta personāla ieteiktos pasākumus;
4.3. grupas skolotājs regulāri pārrunā ar vadītāja vietnieku situācijas saskarsmē ar bērnu;
4.4. tiek sasaukta vecāku sapulce, kurā piedalās vadītāja vietnieks, veicot konsultatīvu darbu pārējiem grupas vecākiem.
5. Ja vecāki nesadarbojas:
5.1. vadītājs rakstiski (papīra vai elektroniskā formā) nosūta bērna vecākiem informāciju par bērna uzvedību un nepieciešamo sadarbību ar iestādi;
5.2. vadītājs rīkojumā nosaka atbalsta personāla ( vadītāja vietnieks, medicīnas māsa u.c.) pienākumus, lai veicinātu turpmāko sadarbību ar bērnu un vecākiem un izstrādātu atbalsta pasākumus atbilstoši bērna vajadzībām un situācijai
5.3. vadītājam ir tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus, lai nodrošinātu uzlabojumus bērna uzvedībā un mācībās;
5.4. Ja vecāki neierodas pēc vadītājas aicinājuma vai neiesaistās situācijas risināšanā, tad pirmsskolas izglītības iestāde informē Sociālo dienestu un /vai Bāriņtiesu par situāciju ar bērnu iestādē un vecākiem.
- Ja trīs mēnešu laikā pēc ieteikumu realizēšanas nav vērojami nekādi uzlabojumi, tad vecāki tiek aicināti pie iestādes administrācijas. Sarunas laikā pedagogi un speciālisti informē par ieteikumu realizēšanu un bērna uzvedību, pārrunā iespējas koriģēt darbības plānu vai nepieciešamības gadījumā iesaka vērsties pedagoģiski medicīniskajā komisijā, lai izvērtētu bērna veselības stāvoklim, spēju un attīstības līmenim piemērotāko izglītības programmu.
- Ja vecāki atsakās bērnu vest uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, tad iestādes vadītāja informē Sociālo dienestu, Bāriņtiesu.
Vadītāja G. Latiša
Kātība, kādā reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos
Kārtība, kādā reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos pirmsskolas izglītības iestādē "Pasaciņa"
Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa"
Klaipēdas iela 65/67, Liepāja, LV-3416, tālr. +371 63434098, pasacina@liepaja.edu.lv, www.pasacina.liepaja.edu.lv
APSTIPRINU
Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” vadītāja
__________________Ginta Latiša
2024.gada 24.septembrī
Kārtība, kādā reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos Liepājas pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”
Liepājā
- Noteikumi nosaka kārtību, kādā bērna vecāki vai likumiskie pārstāvji (turpmāk-vecāki) informē Liepājas pirmsskolas izglītības iestādi “Pasaciņa” (turpmāk-iestāde) par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ bērns neapmeklē iestādi, kā arī kārtību, kādā iestāde rīkojas, ja iestādei nav informācijas par bērna neierašanās iemeslu vai iemesls nav uzskatāms par attaisnojošu.
- Katru dienu līdz plkst.9:00 grupas pedagogs reģistrē grupas žurnālā (ELIIS) bērnu ierašanos vai neierašanos iestādē.
- Vecāki informē pirmsskolas izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ bērns neapmeklē iestādi:
3.1. Informējot grupas pedagogu ne vēlāk, kā iepriekšējā dienā līdz plkst. 8:50 izmantojot sistēmu ELIIS vai rakstisku iesniegumu, vai mutisku paziņojumu, vai informējot pa pedagoga norādīto saziņas līdzekli.
3.2. Informē par bērna saslimšanu pirmajā saslimšanas dienā, līdz plkst. 8:50 informējot grupas pedagogus pa norādītajiem saziņas līdzekļiem, nosaucot neierašanās iemeslu un aptuveno prombūtnes ilgumu.
- Jebkuru bērna prombūtnes informāciju pedagogs atzīmē grupas žurnālā ( ELIIS).
- Informācija par neieradušos bērnu skaitu tiek nodota iestādes māsai/vispārējās aprūpes māsai.
- Ja bērns nav ieradies iestādē līdz plkst. 9:00 un iestādei nav informācijas par neierašanās iemesliem, grupas pedagogs grupas žurnālā atzīmē “N” (neattaisnots kavējums) un diena tiek skaitīta apmaksai. Attiecīgās mācību dienas laikā grupas pedagogs sazinās ar bērna vecākiem, lai noskaidrotu neierašanās iemeslu.
- Par attaisnojošu neierašanās iemeslu uzskatāms:
7.1. Bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi slimības laikā, ja ir vismaz viena saaukstēšanās pazīme. Ģimenes ārsts pieņem lēmumu par atgriešanos izglītības iestādē. Bērns var pirmsskolas izglītības iestādē atgriezties no prombūtnes bez ārsta izziņas.
7.2. Ja bērnam ir hronisku slimību saasinājumi, tad atgriešanās pirmsskolas izglītības iestādē ir iespējama tikai ar ārsta izziņu.
7.3. Ja bērns slimo ar infekcijas slimību vai ir nosūtīts mājās no pirmsskolas izglītības iestādes ar infekcijas slimības pazīmēm vecākiem obligāti jāsazinās ar ārstu un atgriežoties pirmsskolas izglītības iestādē jāiesniedz ārsta zīme. Bez tās bērns netiks grupā pieņemts.
7.4. Plānots bērna prombūtnes laiks iespējams, pamatojoties uz vecāku iesniegumu vai informāciju sistēmā ELIIS.
- Bērnam atsākot apmeklēt iestādi pēc slimošanas vai atvaļinājuma, jābrīdina pirmsskolas izglītības iestādi vienu darba dienu iepriekš līdz plkst.14:00.
- Ja kādu dienu bērnu plānots atvest pēc plkst. 9:00, tas jāsaskaņo ar grupas pedagogu.
- Ja bērns vairāk nekā trīs dienas mēnesī nav apmeklējis iestādi un nav apguvis pirmsskolas izglītības programmu un iestādei nav informācijas par bērna neierašanās iemeslu vai iemesls nav uzskatāms par attaisnojošu:
10.1. Grupas pedagogs, tiklīdz iespējams, informē pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju.
10.2. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja attiecīgās dienas laikā par to informē Liepājas Izglītības pārvaldes speciālistu bērnu tiesību jautājumos vai pirmsskolas sociālo pedagogu.
- Ja ir pamatotas aizdomas, ka pārkāptas bērna tiesības, kas bez attaisnojoša iemesla neapmeklē iestādi, pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs par situāciju informē pašvaldības kompetentās iestādes. Ja pārkāpumu neizdodas novērst, pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs par minēto pārkāpumu informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
- Kārtība tiek ievietota pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” mājas lapā, grupas pedagogi aicina vecākus iepazīties ar Kārtību, vecāki iepazīšanos ar Kārtību apliecina ar parakstu iestādes noteiktas formas veidlapās.